trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

Kredīts pret darba algu

Ja nepieciešams kredīts no bankas, tā nodrošinājums parasti ir darba alga. Studentu kredīta gadījumā galvotājs sākotnēji garantē kredīta atmaksu, bet, kredītu atmaksājot, atkal tiek izmantota bijušā studenta, nu jau strādājošā, darba algas daļa. Hipotekārā kredīta atmaksai līdzekļu avots arī ir ienākumi no darbavietas.

Bankas parasti izvēlas drošu naudas ieguldījumu, ko garantē kredītņēmēja ienākumu pierādījumi – izziņas no valsts iestādēm, dažkārt arī no darba devēja. Un tas ir arī saprotams. Bankas vēsturiski veidojušās vairākus gadsimtus. To laikā vairāk vai mazāk apzināti izstrādājušies noteikti naudas biznesa postulāti, kas ne tikai nodrošina bankām paredzamu peļņu, bet arī veiksmīgu naudas ieguldījumu vai kredītu atmaksas sistēmu noguldītājiem un kredītu ņēmējiem. Līdz ar to iespēja, ka banka, noformējot kredītu, pieprasīs algas apmēra apstiprinājumu no klienta, ir tikpat droši, kā bankā.

Mazliet citāda situācija ir izveidojusies ātro jeb distances kredītu jomā. Daudzi ātro kredītu izsniedzēji jau reģistrācijas laikā uzņēmuma vietnē pieprasa iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izdotu izziņu vai klienta bankas konta izrakstu, kas satur informāciju par potenciālā kredīta ņēmēja ienākumiem. Tomēr ne pie visiem distances kredītu devējiem ir spēkā šāda prasība. Ir firmas, kas, reģistrējot aizņēmēju, lūdz vienkārši godprātīgi uzrādīt algas vai citu ienākumu apjomu, paturot tiesības, ko var izlasīt līgumā, vajadzības gadījumā izmantot VSAA vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par personas parādiem, saistībām un līdzšinējo parādsaistību izpildi. Piemēram izmantoju SMS kiredit kredītlīnijas līguma vispārīgos noteikumus, kuru 11. punktā Aizņēmēja datu apstrāde noteiktas aizdevēja tiesības pārbaudīt aizņēmēja maksātspēju šajā punktā ietverto valsts iestāžu datubāzēs (bet arī to uzņēmumu, kas nodarbojas ar kredītu piedziņu, zvērinātu advokātu biroju, SIA „Narvesen” u.c. datubāzēs). Tiešs algas apmēra lielums klientam nav jāatklāj. Iespējams, ka šīs informācijas izpaušanu aizsargā Latvijas Republikas (LR) likumdošana, tomēr tas nenozīmē, ka klienta atbildība mazinās. Visi līgumi un noteikumi ir radīti tam, lai, galējā gadījumā, pasargātu kredīta ņēmēju no nevajadzīgām un laikietilpīgām darbībām LR tiesu sistēmā.
--> Read more...

trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs

Obligācijas

Obligācija ir beztermiņa. Finanšu tirgū, ņemot vērā dažādus faktorus, var tikt pielietotas dažādas finansējuma struktūras. Parasti uzņēmumam ir savs pamatkapitāls, kurš ir ieguldīts no aktīvajiem akcionāriem. Parasti tie ir arī kompānijas īpašnieki. Taču pasīvie akcionāri kopīgi nosaka stratēģiskos virzienus. Šo virzienu izpildīšanu gan uztic citām personām. Bieži vien uzņēmums izvēlās piesaistīt parāda kapitālu, tas juridiski tiek noformēts vērtspapīru, aizdevumu vai citā veidā.

Populārākais vieds ir aizdevuma finansējuma piesaistīšana izmantojot obligācijas, jeb vērtspapīrus. Tomēr Baltijas valstīs ir mazliet savādāk, jo gandrīz vienmēr lētākais finansējuma veids būs banku izsniegtais aizdevums, kas parasti ir ar pieņemamiem aizdevuma procentiem un būs labs sākums uzņēmumam. Tik izdevīgus piedāvājumus bankas var nodrošināt, jo risku samazinot var atļauties arī samazināt aizdevuma procentu likmi. Tomēr aizdevuma noteikumi no banku puses ir ļoti stingri. Tomēr citur Eiropā un pasaulē obligācijas ir lētākas par citiem aizņēmumiem, piemēram, pakārtotajiem kredītiem un akciju kapitālu. Tieši tāpēc ārzemēs obligāciju izmantošana ir krietni vien populārāka nekā Baltijas valstīs, jo katrs tomēr meklē sev izdevīgāko aizdevumu. Citiem uzņēmējiem patīk dažādība un aizņemšanās var notikt gan no bankas, gan arī izmantojot obligācijas, taču šāda alternatīvu finanšu avotu piesaiste ir sarežģītāka.

Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīri, piemēram obligācijas, garantē tās īpašniekam ienākumu saskaņā ar iepriekš noteiktu vai arī mainīgu ienākumu likmi un dod tiesības pēc tās dzēšanas saņemt no obligācijas emitenta pilnu obligācijas nominālvērtību. Korporatīvo obligāciju emisijas var būt ar dažādiem nodrošinājuma nosacījumiem un tās var emitēt kāds no grupas darbiniekiem. Obligācijas var būt nodrošinātas ar paša uzņēmuma vai kādas citas kompānijas aktīviem un par tām var galvot trešās personas. Obligācijas var būt arī pakārtotas pret citiem uzņēmuma aizdevējiem. Arī šajā gadījumā organizators mēģina panākt kompromisu starp investoriem un uzņēmuma iespējām attiecībā uz aizdevuma summas apmaksas nodrošinājumu. Ir novērots tas, ka pēdējo gadu laikā, Latvijā obligāciju pielietošana kļūst arvien populārāka. Tas izskaidrojams ar to, ka banku izsniegto aizdevumu noteikumi, sākoties krīzei, kļuvuši krietni vien stingrāki.

AVOTS - http://www.mkc-vertspapiri.lv/
--> Read more...

piektdiena, 2016. gada 3. jūnijs

Klientu maksātspējas izvērtēšana

Regulāri un paredzami ienākumi būtībā ir galvenais kredīta pieprasījuma pamatojums. Tu vari justies droši, ja par Tavu darba algu vai citiem paredzamiem un (vajadzības gadījumā) pierādāmiem ienākumiem spēsi veikt kredīta atmaksas maksājumus. Lielai daļai ātro jeb distances kredītu devēju vairāk par Tavu galvojumu arī nevajag. Maksātspējas izvērtēšana parasti sākas tad, ja kreditoram kaut kādu iemeslu dēļ nav pārliecības par klienta ienākumu atbilstību kredīta lielumam. Tādā gadījumā to var izvērtēt. Bet, kā jau teikts, šis process nenotiek obligātā kārtā – Tu vari arī neparakstīt tādu līgumu, kurā ir atrunāti klienta datu apstrādes veidi, ja tas Tevi neapmierina. Piemēram, SMS kredīta Kredītlīnijas noteikumos ir punkts, kas paredz, ievērojot klienta vēlmes, neievākt informāciju par klienta datiem, kas saistīti ar iepriekšējo kredītu nomaksu, neizsniegt to par esošajām saistībām un to apjomu šādām datu bāzēm: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, Aizdevēja grupā ietilpstošās sabiedrības citās valstīs, Iedzīvotāju reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts reģionālā attīstības aģentūra, parādu uzraudzības uzņēmumiem, jebkurš zvērināts advokāts, jebkurš privāts detektīvs un/vai detektīvsabiedrība, VAS “Latvijas Pasts”, SIA “NARVESEN BALTIJA, jebkura Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas brokeris, kā arī „SIA Creditreform” un tai līdzīgām firmām.

Kā saprotams, vislabākā rīcība ir kredītam internetā nepieciešamo izdevumu izskaitļošana paša spēkiem, lai nevajadzētu ielaisties tālākā komunikācijā par savām finansēm ar kreditoru, bet varētu mierīgi nomaksāt ieplānotos kredīta maksājumus.

Domājams, ka tomēr arī maksātspējas izvērtēšana ir dažam labam aizmāršīgam aizņēmējam visnotaļ noderīga lieta. Ja gadījies piemirst savu kredītu apjomu, maksātspējas izvērtējums atklās kredītu saistības, par kurām nedrīkst neatminēties. Gluži tāpat kā jebkuras citas saistības, arī kredītu saistības jāizpilda līdz galam un pilnīgai apmierinātībai visu pušu starpā. Turklāt parādu piedziņas firmu, zvērinātu advokātu biroju vai valsts institūciju iesaistīšana varbūt kādu slinkāku maksātāju atgriezīs atpakaļ mūsu, dažkārt skarbajā, bet, ai, cik vienīgajā dzīves realitātē. Protams, ka viegli ir pagriezties un aiziet, bet, esot emociju varā, jāatceras arī par līgumiem un parakstiem.
--> Read more...

 

  © 2009 Nautilus.lv oficiālā interneta vietne - Virszemes digitālā televīzija ar augstu skaņas un attēla kvalitāti.