trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

Kredīts pret darba algu

Ja nepieciešams kredīts no bankas, tā nodrošinājums parasti ir darba alga. Studentu kredīta gadījumā galvotājs sākotnēji garantē kredīta atmaksu, bet, kredītu atmaksājot, atkal tiek izmantota bijušā studenta, nu jau strādājošā, darba algas daļa. Hipotekārā kredīta atmaksai līdzekļu avots arī ir ienākumi no darbavietas.

Bankas parasti izvēlas drošu naudas ieguldījumu, ko garantē kredītņēmēja ienākumu pierādījumi – izziņas no valsts iestādēm, dažkārt arī no darba devēja. Un tas ir arī saprotams. Bankas vēsturiski veidojušās vairākus gadsimtus. To laikā vairāk vai mazāk apzināti izstrādājušies noteikti naudas biznesa postulāti, kas ne tikai nodrošina bankām paredzamu peļņu, bet arī veiksmīgu naudas ieguldījumu vai kredītu atmaksas sistēmu noguldītājiem un kredītu ņēmējiem. Līdz ar to iespēja, ka banka, noformējot kredītu, pieprasīs algas apmēra apstiprinājumu no klienta, ir tikpat droši, kā bankā.

Mazliet citāda situācija ir izveidojusies ātro jeb distances kredītu jomā. Daudzi ātro kredītu izsniedzēji jau reģistrācijas laikā uzņēmuma vietnē pieprasa iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izdotu izziņu vai klienta bankas konta izrakstu, kas satur informāciju par potenciālā kredīta ņēmēja ienākumiem. Tomēr ne pie visiem distances kredītu devējiem ir spēkā šāda prasība. Ir firmas, kas, reģistrējot aizņēmēju, lūdz vienkārši godprātīgi uzrādīt algas vai citu ienākumu apjomu, paturot tiesības, ko var izlasīt līgumā, vajadzības gadījumā izmantot VSAA vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par personas parādiem, saistībām un līdzšinējo parādsaistību izpildi. Piemēram izmantoju SMS kiredit kredītlīnijas līguma vispārīgos noteikumus, kuru 11. punktā Aizņēmēja datu apstrāde noteiktas aizdevēja tiesības pārbaudīt aizņēmēja maksātspēju šajā punktā ietverto valsts iestāžu datubāzēs (bet arī to uzņēmumu, kas nodarbojas ar kredītu piedziņu, zvērinātu advokātu biroju, SIA „Narvesen” u.c. datubāzēs). Tiešs algas apmēra lielums klientam nav jāatklāj. Iespējams, ka šīs informācijas izpaušanu aizsargā Latvijas Republikas (LR) likumdošana, tomēr tas nenozīmē, ka klienta atbildība mazinās. Visi līgumi un noteikumi ir radīti tam, lai, galējā gadījumā, pasargātu kredīta ņēmēju no nevajadzīgām un laikietilpīgām darbībām LR tiesu sistēmā.

 

  © 2009 Nautilus.lv oficiālā interneta vietne - Virszemes digitālā televīzija ar augstu skaņas un attēla kvalitāti.