svētdiena, 2016. gada 18. septembris

Kur ņemt kredītu, un vai ņemt


Kredītu ņēmējam parasti grūtības sagādā vispirms jau paša fakta pieņemšana - situācija, kad radusies nepieciešamība pēc kredīta. Ne visiem, bet ļoti daudziem cilvēkiem jāpārkāpj pieņēmumam un aizspriedumam, ka kredīta ņemšana ir slikta rīcība, piemēram, ka tā var sagraut finanšu stabilitāti un tamlīdzīgi. Citiem nav viegli sadzīvot ar ideju, ka kādu laiku nāksies dzīvot uz citu rēķina. Pēdējo iebildumu gan ir viegli atspēkot: aizņēmējs bieži maksā procentu maksājumus, kas tiek iekasēti par kredīta izmantošanas tiesībām. Līdz ar to tiek veikta parasta ikdienas darbība: kredītņēmējs nopērk sev papildu līdzekļus un par to samaksā zināmu summu - līdzīgi kā veikalā.

Kredīta lēmums tiek pieņemts, kad ir izvērti visi vajadzīgā pirkuma faktori: nepieciešamība pēc pirkuma, tā summa un iespēja to apmaksāt. Ja pirkums izrādās vajadzīgs esošo finanšu iespēju ietvaros, tad kredītu var arī atlikt. Taču, ja vajadzība ir piemērojama mūsu dzīves apstākļiem, bet lieka kapitāla, ko ieguldīt pirkumā, nav, jāpārdomā dažādi kredītu institūciju piedāvājumi.
Parasti kredīta ņēmēja pirmais uzdevums ir aprēķināt vidējo summu, kādu tas varēs atļauties tērēt par kredīta atmaksu vienā mēnesī. Šī summa var izrietēt gan no jau pastāvošajām vajadzībām un saistībām, gan ieteikumiem kredītu atmaksai. Ja aizņēmējs izvēlas aptvert summas, kādas reāli tiek tērētas mēneša ietvaros, bet pārpalikumu veltīt aizdevumam, tad jāsāk ar neatliekamo vajadzību apkopošanu. Neatliekamās vajadzības sastāda tādi maksājumi, kā dzīvesvietas īre vai kredīta maksājumi par to, maksājumi par pārtiku un transportu, dzīvības vai veselības apdrošināšana, iemaksas pensijas fondos, citi esošie kredīti, maksa par izglītību un tamlīdzīgi. Katram kredīta ņēmējam šie izdevumi var būt atšķirīgi. Pārpalikumam vajadzētu sastādīt maksimālo summu, kāda varētu tikt veltīta kredīta maksājumiem. Taču jāņem vērā arī neparedzētas vajadzības, tādas kā dāvanu iegāde, viesu uzņemšana, kāds mazs nieks savam priekam. Bez šādu izdevumu ierēķināšanas ikmēneša izdevumu sarakstā kredīta atmaksa var šķist kā smags slogs.

Tie, kuri izvēlas sekot labu kredītu padomiem, piemēram, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Klientu skolā, jāņem vērā ieteikums ar ikmēneša kredīta atmaksu nepārsniegt vairāk kā 40 % no ienākumiem. Šī summa tik un tā var izrādīties pārāk liela kādā konkrētā gadījumā, tāpēc var nākties samazināt citus izdevumus. Tā ir trešā iespēja, ja kredīta nepieciešamība izrādījusies ļoti liela. Ilgtermiņa kredītu līgumi gan var tikt izveidoti tā, lai pieskaņotos kredīta ņēmēja maksātspējai, piemēram, variējot atmaksas termiņus. Jo ilgāks atmaksas termiņš, jo aizdevuma atmaksa mēnesī ir mazāka. Taču jārēķinās, ka tādā gadījumā kopējie procentu maksājumi arīdzan palielinās.

Visbeidzot jautājums: kur ņemt kredītu? Aizdevumus piedāvā gan tradicionālās aizdevēju institūcijas bankas, gan „ātro” kredītu jeb nebanku pakalpojumu sniedzēji, gan - kopš nesena laika - arī iedzīvotāju savstarpējo aizdevumu platformas. Visu izšķir procentu likmes un kredīta ņēmēja situācija. Pastāv viedoklis, ka nebanku kreditētāji ir pielaidīgāki tajā ziņā, ka atļauj kredīta ņēmējam lielāku brīvību kredīta izvēlē. Daudzi meklē iespēju, kā noformēt kredītu bez ienākumiem, ko it kā pieļaujot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji (nebanku kreditori). Tomēr paša aizņēmēja interesēs ir vispirms aptvert, vai būs līdzekļi, par ko kredītu atmaksāt. Nav iemesla priecāties par aizdevumu, kurš piešķirts bez pamatojuma dokumentiem, ja pašu ienākumu vispār nav - kādā veidā tad tiks atmaksāts parāds? Kredīta esamība un lielums jāsaskaņo ar savām iespējām atmaksāt to, un tikai tad drīkstam uzņemties saistības.

 

  © 2009 Nautilus.lv oficiālā interneta vietne - Virszemes digitālā televīzija ar augstu skaņas un attēla kvalitāti.